Lai saprastu, kā izvairīties no auduma savelšanās, manuprāt pirmkārt ir jāsaprot, kāpēc tā notiek? 

Audums sastāv no pavedieniem, tie savukārt no mazākām dabīgām vai mākslīgām šķiedrām, kuras atkarībā no auduma sastāva, ir garākas vai īsākas, trauslākas vai izturīgākas. Audumam esot kustībā un tiekot berzētam (piemēram, džempera piedurkne berzējas pret sāniem, staras berzējas viena pret otru u.tml.), auduma trauslākās šķiedras saplīst un šķiedru gali pārvēršas mazos mezgliņos, kas piesaistot citas brīvās šķiedras, kļūst par lielākiem auduma bumbulīšiem, ko mēs saucam par savēlumiem. Šis ir normāls auduma nodiluma process. 

Lai gan ikviens vēlētos no savelšanās izvairīties vispār, tik vienkārši tas vis nav, jo īpaši, ja vēlies valkāt dabīga auduma materiālus, kuriem ir dabīgi trauslākas šķiedras. Sintētiskie materiāli ir mazāk pakļauti velšanās procesam, jo to šķiedras ir garākas un izturīgākas, taču ar nepareizu auduma kopšanu, arī sintētiskie audumi var savelties. 

Kuri audumi saveļas? 

Savelšanās visātrāk būs novērojama audumiem, kuri sastāv no īsākām un trauslākām šķiedrām. Tie būs audumi ar jauktu sastāvu (piemēram, kokvilna ar elastānu, kokvilna ar poliesteri un elastānu, viskoze ar poliesteri u.tml.). 

Otrā kategorija, kura pakļauta lielākam savelšanās riskam, ir audumi, kuri nav blīvi austi un trikotāža. Jo blīvāk austs būs audums, jo mazāk tas velsies. Piemēram, zīds, lins, džinss. Šujot vai iegādājoties kokvilnu, daudzi ražotāji norāda diegu skaitu uz kvadrātcollu (šādi dara, piemēram, IKEA savai gultasveļai). Jo lielāks būs šīs diegu skaits collā, jo blīvāk austs audums un jo mazāka iespēja tam savelties. Kāpēc? Jo auduma šķiedrām nav tik daudz brīvas vietas, kur vienai pret otru berzēties un nodilšana notiek ievērojami mazāk.

Trikotāžas gadījumā, jo "tīrāks" būs tās sastāvs, jo tā mazāk velsies. Piemēram, kokvilnas trikotāža ar elastānu ir pakļauta lielākam savelšanās riskam, nekā tīras kokvilnas trikotāža; siltinātā trikotāža ar maksimāli lielāku kokvilnas saturu velsies mazāk nekā tāda, kur poliesteris ir kādi 40% un kokvilna vien 60%. Un arī šajā gadījumā, jo blīvāka trikotāža, jo mazāk tā velsies. 

Vismazāk velsies blīvi austi audumi no 100% zīda vai lina, jo to šķiedras ir garas un izturīgas, bet mēs jau tomēr nevalkājam tikai šāda materiāla audumus, tāpec jāsaprot, kā maksimāli samazināt velšanās iespēju citu materiālu audumiem. 

Kā novērst velšanos vai kā to samazināt? 

Liela loma auduma velšanās procesā ir tā kopšanai. Ja audums tiek saudzīgi kopts, tas ļoti ilgi izskatīsies tieši tāds, kā tikko pēc šūšanas. 

Pirmkārt pirms apģērba mazgāšanas, vajag noņemt visas pūkas, kas uz tā jau ir, pretējā gadījumā šīs pūkas mazgāšanas cikla laikā pielips pie kādām no mikroskopiski satrūkušajām auduma šķiedrām, sākot velšanās procesu. 

Otrkārt, mazgājiet apģērbu ar iekšpusi uz āru, lai apģērba ārpuse pēc iespējas mazāk būtu pakļauta berzei. 

Treškārt, šķirojiet apģērbus ne tikai pēc krāsām, bet arī pēc veidiem. Ja liksit mazgāt frotē dvieli kopā ar savu mīļāko džemperi, visas frotē dvieļa daudzās pūkas pielips tieši pie džempera, radot maksimālu savelšanos. 

Ceturtkārt, izvēlieties saudzīgus mazgāšanas līdzekļus un lietojiet veļas mīkstinātāju. Ja iespējams, nelietojiet kodīgus mazgāšanas līdzekļus un balinātājus - tie traumē auduma šķiedras, un tās daudz vieglāk pārtrūkst valkāšanas laikā. Savukārt veļas mīkstinātājs padara auduma šķiedras gludas, samazinot iespējamu berzi. 

Piektkārt, nepiekrāmējiet veļas mašīnu līdz maksimālajam daudzumam. Ja drēbēm veļasmašīnā nebūs vietas, kur kustēties, tās berzēsies viena pret otru, pastiprinot savelšanos. 

Sestkārt, izvēlieties saudzīgu mazgāšanas ciklu, kad vien iespējams! Turklāt jo zemāka būs temperatūra, jo ilgāk auduma šķiedras saglabāsies netraumētas. Jo mazāki būs centrifūgas apgriezieni, jo mazāka būs berze starp audumiem. Žāvējiet veļu izkarinātu nevis veļas žāvētājā, tā pasaudzēsit to gan no savelšanās, gan ietaupīsit elektrību. 

Un tomēr - kā cīnīties ar velšanos, kad tā ir jau notikusi?

Ar dažiem apģērbu veidiem velšanās notiks par spīti jūsu pūliņiem to ierobežot. Bērnu apģērbi veļas visvairāk, jo bērni visvairāk kustās. 

Lai saglābtu apģērbu, kurš jau ir savelies, esmu izmantojusi divas metodes - vislētako un ātrāk pieejamo - ar skuveļa asmeni nogriezt nost visas pūciņas; un otro ērtāko un gudrāko metodi - izmantot īpašos pūku noņēmējus. Abos gadījumos apģērbs jānoklāj līdzeni uz kādas virsmas. Skuvekļa gadījumā apģērbs vistiešākajā veidā tiek noskūts, lai cik smieklīgi tas skanētu :) Bet es tomēr ieteiktu izmantot speciālos nu jau daudzos interneta veikalos nopērkamos pūku noņēmējus. 

Dalīties ar šo rakstu